Pēc smagas mugurkaula traumas Māris Dzelzskalns kļuva daļēji paralizēts un ir spiests pārvietoties ratiņkrēslā. Dzīve cilvēku ir satriekusi fiziski, bet viņa garīgais spēks ir izrādījies stiprāks. Laimi un piepildījumu Māris ir atradis glezniecībā. Ja uz audekla ir krāšņas, atvērušās magones, sarkanu un oranžu magoņu lauki — tūkstošiem magoņu, iespējams, gleznas autors ir Māris 

 

Cilvēka patiesā varēšana un spējas atklājas kritiskās situācijās, lūzuma punktos. Švīkstoņa uz audekla, tūkstošiem triepienu, krāsu smarža, adrenalīns, radoša uzvara — Māris mālē ātri, ar aizrautību un prieku, pat sajūsmu. Gleznu fotogrāfijas viņš ievieto portālā facebook,TikTok un instagram,kur izveidojies visai plašs Māra mākslas cienītāju pulks. 

 

Dzelzskalnu mājās tikpat kā nav gleznu — dažas, ko redzu pie sienas, ir jau pārdotas. Teju apžuvušas, gleznas aizceļo pie jaunajiem īpašniekiem. Puse no Māra gleznām aizceļo ārpus Latvijas robežām — uz visām Eiropas valstīm, Ameriku, Kanādu, Austrāliju un citur. Īpaši viņa darbi iecienīti to tautiešu vidū, kas devušies dzīvot uz ārzemēm. Plašie, dāsnie triepieni, kuros nav žēlotas košas krāsas, stāsta par milzīgu dzīvotgribu un neizsīkstošu cerību, ko intuitīvi, varbūt instinktīvi sajūt ikviens cilvēks.

 

Gleznoju katru dienu,” viņš saka. Disciplīna, regularitāte, darbs, un rezultāts būs! “Ja jūs uzcītīgi katru dienu kaut ko darāt, ar laiku sāk izdoties,” savus panākumus glezniecībā skaidro Māris.